Vēja parku smalkā fizika – infraskaņa

Jau iepriekšējos rakstos esmu sniegusi ieskatu vēja elektrostaciju radītās infraskaņas patiesajā dabā un ietekmē uz cilvēka veselību. Lai vēja elektrostaciju parku izstrādātāji varētu bīdīt savus projektus, bieži vien tiek radīti infraskaņu noliedzoši raksti. Tā, piemēram, Vēja enerģijas asociācijas publicētajā rakstā atsaucoties uz kādu Somijas pētījumu (parasti gan norāda pētījuma nosaukumu, atsauci un autorus) secināts, ka “dažiem slimniekiem simptomus var izraisīt tā dēvētais nocebo efekts, kas nozīmē, ka spēcīga ticība kādas lietas vai parādības negatīvai ietekmei var izraisīt nevēlamus simptomus”.

Kā tad īsti ir ar infraskaņu un tās ietekmi uz cilvēka veselību?

Igaunijā zinātnieki nebaidās atklāti runāt par infraskaņu un tās draudiem.

Avots: Vooremaa laikraksts, 17. janvāris, 2025.gads

NEPAREIZA NOVĒRTĒŠANAS METODE

Nepareiza metodika ir viens no iemesliem, kādēļ daži veselības pētījumi secina, ka infraskaņa nav bīstama cilvēkiem. Lielākā daļa šādu pētījumu, kas pēta trokšņa ietekmi uz cilvēku, balstās uz dzirdamo troksni. Galvenais, kas tiek vērtēts trokšņa ietekmes novērtējumā vidē, ir ietekme uz cilvēka dzirdi (skaņas skaļums), tādēļ daudzos pētījumos tiek izmantota dB(A), jeb svērtā skaņas vērtība, kas izmantojama dzirdamā frekvenču diapazona (20–20 000 Hz) analīzei vienlaicīgi neņemot vērā frekvences ārpus šī diapazona.

Runājot par infraskaņu, tas ir diapazons, kas zemāks par dzirdamās skaņas frekvencēm (zem 20 Hz), un dB(A) tā novērtēšanai nevar izmantot, kā rezultātā divās dažādās vidēs, kurās analīzei izmantota dB(A) vērtība, var tikt uzrādīts vienāds dzirdamā trokšņa līmenis, bet patiesais absolūtais skaņas līmenis (summārais frekvenču troksnis) var būt ļoti atšķirīgas.

Piemēram, kādā pētījumā tika konstatēts, ka vilcienā un lidmašīnā mērītais trokšņa līmenis bija vienāds pēc dB(A) skalas (72 dB(A)), bet absolūtā skaņas līmeņa mērījumos (dB(lin)) tas atšķīrās – lidmašīnā bija 83 dB(lin), bet vilcienā 95 dB(lin). Jāņem vērā, ka decibelu skala ir logaritmisku, kas nozīmē, ka trokšņa atšķirība starp 70 dB un 80 dB ir 10 reizes, savukārt 70 dB un 90 dB atšķirība ir jau 100 reizes.

Avots: Wikipedia “Decibeli”

Vēl viens nepareizas metodikas piemērs ir plašu frekvenču oktāvu joslu, piemēram, trešdaļas oktāvas spektra, izmantošana pētījumos. Oktāva ir frekvenču diapazons. Tā kā infraskaņas diapazons ir ļoti šaurs un vēja ģeneratori rada ļoti specifisku infraskaņas frekvences skaņu, plašu frekvenču oktāvu izmantošana šo specifisko skaņas impulsu novērtēšanā izlīdzina signālu.

Piemēram, ja vēja ģenerators rada skaņu ar frekvenci 8 Hz ± 0,05 Hz, bet skaņas līmeņa novērtēšanā tiek izmantots instruments ar precizitāti diapazonā no 6 līdz 12 Hz, tad viss ģeneratora radītais signāls tiek sadalīts šajā diapazonā, tādēļ amplitūda jeb skaņas līmenis netiek pilnībā novērtēts. Lai adekvāti novērtētu infraskaņas ietekmi uz cilvēku, nepieciešams izmantot ļoti precīzu ierīci, kas spēj mērīt skaņas līmeni ļoti šaurā diapazonā, piemēram, viena trīsdesmitā daļa no oktāvas.

Tāpat ir kļūdaini salīdzināt vēja ģeneratoru radīto troksni ar balto troksni (piemēram, braucošas automašīnas), jo tie ir ļoti atšķirīgi viļņi. Baltais troksnis sastāv no ļoti daudziem dažādas frekvences un intensitātes nepārtrauktiem skaņas viļņiem, kas cits citu apslāpē. Savukārt vēja ģenerators rada specifisku un periodisku skaņas viļņojumu. Tas nozīmē, ka viļņi cits citu neapslāpē, bet gan tieši pretēji – pastiprina.

SKAŅAS PASTIPRINĀŠANĀS JEB REZONANSE

Visiem objektiem ir sava frekvence, arī cilvēka organismam un orgāniem, kas cita starpā rezonē arī infraskaņas diapazonā. Ja cilvēks tiek ilgstoši pakļauts vēja ģeneratora radītiem infraskaņas viļņiem, šī skaņas enerģija izraisa rezonansi, jeb skaņas viļņa pastiprināšanos cilvēka ķermenī. Tas ir līdzīgs process kā cilvēkiem, kuri strādā augsta trokšņa apstākļos – viņu audi mainās, traucējot organisma normālai darbībai.

Avots: Wikipedia “Resonance”

Papildu problēma ir vēja ģeneratoru radīto infraskaņas viļņu pastiprināšanās ēkās. Kad pirmie viļņi iekļūst telpā un sāk atstaroties no sienām, atstarotais vilnis savienojas ar nākamo vilni, un tas pastiprinās. Ēkās ir mērīti līdz pat 25 dB spēcīgāki infraskaņas viļņi nekā ārējā vidē. Infraskaņu ir arī grūtāk bloķēt nekā dzirdamo skaņu, tāpēc cilvēkiem ir grūti sevi pasargāt no tās ietekmes.

SECINĀJUMS

Parasti par spēcīgu trokšņa piesārņojumu tiek uzskatīts jau 70 dB(A), piemēram, Tartu Riia ielas malā, taču vēja ģeneratori var radīt vairāk nekā 100 dB(A). Turklāt jāatceras, ka dB(A) nenovērtē infraskaņu, un patiesā akustiskā enerģija ir vēl lielāka. Jo lielāks ģenerators, jo zemākas frekvences un spēcīgākus viļņus tas rada, tādēļ izmēros lielāka ģeneratora radītie viļņi ir veselībai bīstamāki.

Šie veselības apdraudējumi ir fiziski izmērāmi. Turklāt vēja ģeneratori rada stresu, kas arī negatīvi ietekmē veselību.

Pateicamies Igaunijas iedzīvotāju kopienai par sniegto informāciju

KONFERENCE

“Vēja elektrostaciju ietekme uz Kurzemes piekrasti – tās sociālekonomisko attīstību, vides un kultūrvēsturiskajām vērtībām”

Konferences ieraksts pieejams lejupielādei divās daļās:

Pirmā daļa

Otrā daļa

Ņemot vērā šī brīža Latvijas valsts energoneatkarības veicināšanas prioritāti, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un tās saistību ar ietekmi uz vietējo kopienu,  vides un dabas teritorijām, aicinām Jūs uz konferenci un diskusiju “VĒJA ELEKTROSTACIJU IETEKME UZ KURZEMES PIEKRASTI – TĀS  SOCIĀLEKONOMISKO ATTĪSTĪBU, VIDES UN KULTŪRVĒSTURISKAJĀM VĒRTĪBĀM”,kas norisināsies 2025.gada 31.janvārī Pāvilostas kultūras namā  Dzintaru ielā 47, Pāvilostā, no plkst.11:00 līdz 17:00. 

Konferences norises vieta ir izvēlēta Dienvidkurzemes novada Pāvilostā, kas ir Kurzemes rietumu piekrastes viduspunkts un pilsēta, kas pēdējo 30 gadu laikā ir izveidojusies par tūristu iecienītu galamērķi tieši pateicoties neskartajai dabas un pilsētvides ainavai. Pāvilostas tiešā tuvumā aktīvā fāzē noris trīs lieljaudas piekrastes vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējumi [1] [2][3] un atkrastes vēja parka projekta teritorijas izpēte. [4]

Konferences mērķis ir informēt vietējās kopienas par kopējo stratēģiju vēja enerģijas ražošanā Kurzemes piekrastē, vienlaicīgi sniedzot zinātniskajos pētījumos balstītus faktus par šī atjaunojamā energoresursa efektivitāti un elektroenerģijas ražošanas procesa ietekmi uz vietējo kopienu ekonomiku, uz dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, ainavu un cilvēka veselību, ar to radot kopienās vispusīgas zināšanas, sapratni un paļāvību sabiedrības tiesībās un interesēs balstītos procesos.

Kurzemes piekrastes sauszemes teritorija ir pievilcīga vēja parku attīstītājiem vēja potenciāla dēļ [5][6]. Vienlaicīgi šīs teritorijas ir ar augstu kultūrvēsturisko, ainavas un dabas vērtību gan Latvijas, gan arī Eiropas Savienības mērogā, kas ik gadu piesaista tūkstošiem tūristu no visas pasaules. Viesmīlības un tūrisma pakalpojumi ir vietējo kopienu galvenie saimnieciskās darbības virzieni. Piekrastē ir vairākas aizsargājamas dabas teritorijas, tai skaitā viens no četriem Latvijas dabas rezervātiem – Grīņu dabas rezervāts, kas ir augsta līmeņa aizsargājams biotops un Natura 2000 teritorija [7].

Kopienu reakcijā uz vēja elektrostaciju izbūves projektiem ir novērojama neizpratne par šāda apjoma  vēja parku izvietošanas patieso ietekmi uz apkārtējo vidi,  tuvākās apkārtnes iedzīvotāju veselību un labbūtību, kā arī to, vai šādas ieceres īstenošana tik jūtīgā teritorijā sniegs patiešām nozīmīgu ieguvumu Latvijas tautsaimniecībā. 

Konferences uzdevums ir akcentēt vēja elektrostaciju attīstības piekrastes teritorijā sabalansēšanu ar vides, dabas vērtību un vietējo kopienu vajadzībām, kā arī valsts enerģētikas stratēģijas saskaņošanu ar reģionu sociālekonomiskajām interesēm.

Konferences programma: uz 31.01.2025

Kaimiņu sētā…jeb VES ietekme Igaunijā

Popularizējot vēja elektrostaciju attīstību, Latvija visbiežāk tiek salīdzināta ar kaimiņvalstu sasniegtajām jaudām. Baltijas valstu trijniekā, Latvija ieņem godalgoto trešo vietu.

Avots: Kā panākt izrāvienu vēja enerģijas ražošanā

Taču būtiskāk, vai kaimiņvalstu iedzīvotāji izjūt statistikas godalgotās vietas?

2024.gada nogalē Igaunijas plašsaziņas līdzekļos tika publicēts raksts par Toomassa un viņa ģimenes pieredzi dzīvojot 8 km attālumā no Sopi-Tootsi vēja elektrostaciju parka Pērnavā. Sopi-Tootsi vēja parks sāka darboties 2024. gada augustā, visas 38 turbīnas tika uzstādītas septembrī, un ar pilnu jaudu tas sāks darboties 2025. gada pirmajā vai otrajā ceturksnī.

Avots: Sopi-Tootsi atjaunojamās enerģijas reģions

Toomass ģimenes problēmas sākās aptuveni divus mēnešus pēc vēja elektrostaciju parka darba uzsākšanās.


Dzirdamais troksnis. Toomass stāsta, ka: “8 km attālumā no tuvākās turbīnas mūsu mājas pagalmā, ja vējš pūš no vēja parka puses, pastāvīgi ir dzirdams troksnis, kas atgādina lidojošas lidmašīnas skaņu. Skaņa ir pieklusināta un mainīga, bet skaidri atšķirama pat cauri stipram vēja troksnim. Šobrīd mūs tas netraucē, jo skaņa mājā nav dzirdama – māja ir labi izolēta un skaņu necaurlaidīga. Tomēr kā būs pavasarī un vasarā, kad lielāko daļu laika mēs pavadām ārpus mājas un šī “pastāvīgi lidojošā lidmašīna” būs fonā?”

Līdzīgi novērojumi no Igaunijas lieljaudas vēja elektrostacijām ir publicēti Saardevēja parka sakarā. Vēloties paplašināt vēja parku, tika saņemtas blakus dzīvojošo iedzīvotāju sūdzības par neizturamu troksni, tāpēc izstrādātājiem tika uzdots veikt skaņas mērījumus, kuru rezultāti tiks publicēti 2025.gada februārī.

Avots: Saardevēja elektrostaciju parks

Infraskaņa. Turpinot stāstu, Toomass stāsta, ka: “Lielākas problēmas sagādā nedzirdamā infraskaņa un ar to saistītās sekas. Pastāvīgs nogurums, miega trūkums, bieži ļoti intensīvi sapņi, dīvaina trauksme, grūtības koncentrēties. Ir rīti, kad pamostoties ir sajūta, it kā nebūtu visu nakti gulējis – tāda kā “paģiru sajūta”. Ir bijuši rīti ar trulu galvassāpju sajūtu pakausī, kuru dēļ jālieto pretsāpju līdzekļi, lai vispār varētu sēsties pie stūres un doties uz darbu. Ir dienas, kad ģimene jūtas tik savārgusi un nogurusi, ka lielāko daļu laika vienkārši pavada guļot.”

Toomass strādā Pērnavā, aptuveni 30 km attālumā no mājām, un ir pamanījis, ka simptomi tur izzūd, bet atgriežas, kad viņš pārrodas mājās. Infraskaņa ietekmē arī ģimenes mīluļus – trīs lielus suņus. Šajā periodā jau trīs reizes suņi nakts vidū ir nervozi rējuši, skraidījuši apkārt un lēkuši pie loga. Tāda sajūta, it kā pagalmā būtu kāds svešinieks vai dzīvnieks, taču neviena vai nekā nav bijis.

Avots: Suņi, kas meklē vēja turbīnu notriektus sikspārņus


Ar šīm problēmām viņi nesaskaras katru dienu: “Liela nozīme ir vēja virzienam un stiprumam, kā arī laikapstākļiem. Saistībā ar savām un ģimenes problēmām es rakstu dienasgrāmatu, un esmu novērojis, ka simptomi parādās tad, kad vējš pūš no vēja parka puses, un izzūd, kad ir bezvējš vai vējš pūš pretējā virzienā. Visi šie fakti apstiprina, ka problēmu cēlonis ir infraskaņa no vēja parka.”

“To apliecina arī fakts, ka šajā vietā mēs dzīvojam kopš 2013. gada, un līdz vēja parka atklāšanai šādas problēmas nekad nav bijušas”

Citu cilvēku pieredze. Uz doto brīdi Tomass ir dzirdējis un lasījis desmitiem cilvēku stāstu, kuri dzīvo vēja parku tuvumā un sūdzas par tieši tādām pašām veselības problēmām, aprakstot tās ar identiskiem vārdiem. Šādi cilvēki ir gan Igaunijā, gan citviet pasaulē.


Kad pirmo reizi Toomass noskatījās filmu “Tuuleenergia pohmell”, kas stāsta par cilvēku pieredzi Sārdes pagastā, tas viņam bijis šoks, jo šķita, it kā šie cilvēki stāstītu par viņa ģimenes dzīvi – tās pašas problēmas, tie paši apraksti.

Apkopojot Toomass rakstīto, šīs problēmas patiešām pastāv, un apgalvojums, ka vēja turbīnu troksnis neizplatās tālāk par 300–700 metriem, ir aplams!

Jebkādas skaņas izplatības simulācijas neatbilst reālajai dzīvei, taču tas diemžēl netiek ņemts vērā.

PĒTĪJUMS: Dienvidkurzemes piekraste

Ar pilnu projekta aprakstu var iepazīties šeit: LIVLAND projekts

Dienvidkurzemes novads ir Latvijas reģions, kurā paredzēts vislielākais vēja parku skaits Latvijā.

Pamatojoties uz Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma izstrādi, kuras ietvaros ikvienam ir tiesības īstenot pilsoniskās tiesības, piedaloties teritorijas
plānojuma izstrādē, apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savas intereses ir tapis SIA Livland group pētījums.

Avots: Dienvidkurzemes novada piekraste

Izpēte ir sagatavota ar mērķi objektīvi izvērtēt vēja parku izvietošanas ierobežojumu noteikšanu piekrastes zonā, atbilstoši teritoriju attīstības plānošanas sistēmai un normatīvajiem aktiem. Izpētes secinājumi ir integrējami priekšlikumos Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumu izstrādei. Izpētē izmantota deduktīvā pētniecības metode ar sistemātisku
virzību no plašāka informācijas konteksta uz specifiskāku un detalizētāku izpēti. Apskatīti spēkā esošie normatīvie akti un teritoriju attīstības politikas plānošanas
dokumenti, detalizēti izvērtējot piekrastes joslu, lai identificētu valstiskā līmenī
noteiktos piekrastes attīstības mērķus un potenciālās izmantošanas iespējas.
Piemēram, ja sākotnēji aplūkoti vispārējie vides aizsardzības normatīvi, nākamajā
posmā uzmanība tiek pievērsta tiem tiesību aktiem un vadlīnijām, kas regulē konkrētu aktivitāti, piemēram, vēja ģeneratoru izvietošanu piekrastē.

Izpētes secinājumi ir integrējami priekšlikumos Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādei.

Izpēte ietver priekšlikumus par Dienvidkurzemes novada teritorijas – Baltijas jūras Kurzemes piekrastes, esošo un potenciālo kultūrvēsturisko vērtību, dabas ainavu, vides un vietējo komersantu darbības aizsargāšanu un saglabāšanu, nosakot teritorijai 5 km un 10 km joslās plānojumu Teritorijas ar īpašiem noteikumiem (TIN) – gar Baltijas jūras piekrasti. Piedāvātā TIN zona sagatavota saskaņā ar 2014. gada 30. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” klasifikāciju, kur 5 km zona paredzēta kā ainaviski vērtīga teritorija (TIN5), bet 10 km zona kā vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija (TIN4).

Teritorijas plānojumam piedāvātie priekšlikumi, līdzsvaroti risina vietējo kopienu intereses dzīvot un attīstīt dabai draudzīgu komercdarbību, saglabājot visas Latvijas interesēm atbilstošu, seno kultūrvēsturisko vidi Kurzemes piekrastes teritorijā, kā arī piedāvā priekšlikumus par vēja parkiem paredzētām zonām, kas nepieciešami Latvijas energoneatkarībai.


Papildus TIN nosacījumiem Teritoriju izmantošanas un apbūves noteikumu
vispārīgā daļā ietverami nosacījumi:

1) novada teritorijā atļauts uzstādīt vēja ģeneratorus, izņemot vides un dabas
resursu aizsargjoslās, kā arī ainaviski un kultūrvēsturiski aizsargājamās teritorijās
(TIN5 un TIN4);
2) aizliegts uzstādīt vēja ģeneratorus, kas pārsniedz 77 metru augstumu, 10 km
attālumā no jūras krasta līnijas.

Priekšlikuma galvenie argumenti balstīti tiesību principos – teritorijas attīstības plānošanā ievērot ilgtspējības principu, pēctecības principu, nepārtrauktības principu, integrētas pieejas principu, daudzveidības principu un savstarpējās saskaņotības principu.

Ar pilnu projekta aprakstu var iepazīties šeit: LIVLAND projekts

Aiziet, jūriņā! Atkrastes vēja parki

Avots: Atkrastes vēja parks

Vēja parku attīstīšana plānota ne tikai uz sauszemes, kur vēja turbīnu ietekme tiešā veidā pasliktinās blakus dzīvojošo cilvēku veselību, dabas vērtības, ainavu un īpašuma vērtību, bet arī Baltijas jūrā – teritorijā no Akmeņraga līdz pat Ventspilij.

Avots: ELWIND parka atrašanās vieta Latvijas un Igaunijas piekrastē

Kurzemes piekrastei pieder milzīgas Latvijas ainaviskās un dabas bagātības:

Avots: Pāvilostas Pelēkā kāpa

  • Plašākajās smilšainajās pludmales
  • Pelēkā kāpa
  • Strantes stāvkrasti
  • Grīņu rezervāts
  • Ziemupes dabas liegums
  • Akmeņrags
  • Natura 2000 teritorijas

Un tas viss var kļūt par Vēja industrijas iznīcinātu teritoriju.

Dabas aizsardzības pārvaldes vadītais projekts LIFE REEF veicot zinātniskās izpētes darbus Baltijas jūras Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, apsekojat Alku sēkli secināja, ka šajā vietā jūras dzīles krasi atšķiras no citām vietām Baltijas jūrā, jo ierastās akmeņainās gultnes vietā saskatāmas pilsētvides infrastruktūrai līdzīgas pazīmes. Biotops “Akmeņu sēkļi jūrā” ir viens no ievērojamākajiem un ekoloģiski nozīmīgākajiem biotopu veidiem Baltijas jūras austrumu daļā. [1] Projekta laikā veiktie novērojumi fiksēti video.

Biotops “Akmeņu sēkļi jūrā” ir viens no ievērojamākajiem un ekoloģiski nozīmīgākajiem biotopu veidiem Baltijas jūras austrumu daļā.

Avots: Alku sēklis

(..) projekta pilotteritorijām varētu būt sasniegts Putnu direktīvā norādītais kritērijs teritorijas noteikšanai kā aizsargājamai

Analizējot putnu populāciju jūras teritorijās, uzskaišu rezultātā iegūta vērtīga informācija par globāli apdraudētā Clangula hyemalis sastopamību, kas tika konstatēts lielos daudzumos. Lielais Hydrocoloeus minutus īpatņu skaits Latvijas jūras ūdeņos norāda uz to, ka vismaz divās no projekta pilotteritorijām varētu būt sasniegts Putnu direktīvā norādītais kritērijs teritorijas noteikšanai kā aizsargājamai. Alku novērojumi liecina par to, ka šīs grupas putni Latvijas jūras ūdeņos varētu būt sastopami lielākā apmērā, nekā līdz šim uzskatīts. [2]

Avots: Uzskaitītās putnu sugas plānotājā atkrastes vēja teritorijā

Pētījumi šajā zonā turpināsies, ieguldot ievērojamus līdzekļus.

Jūra piekrastes iedzīvotājiem ir nozīmīga vērtība, kuru apbrīno tūristi. Tā ir:

  • Piekrastes zvejnieku iztikas avots
  • Iedzīvotāju un viesu atpūtas un miera vieta
  • Latvijas sērfošanas galvenais galamērķis

Avots: Pāvilostas sērfotāji

Pētījumus nepieciešams turpināt arī analizējot drošības apdraudējumu tik ievērojamas teritorijas vēja parka izbūvē. AM atzinusi, ka jebkāda veida atkrastes projekta attīstība jūrā Kurzemes atkrastes teritorijā radīs ievērojamus izaicinājumus, lai nodrošinātu gaisa un jūras telpas novērošanu. [3]

Tikmēr kāda ir Latvijas valdības rīcība? ZZS virza likumdošanas izmaiņas Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā procedūras apiešanai, lai atvieglotu atkrastes vēja parka būvniecību, par ko sēdē nobalsoja vairākums deputātu.

Avots: Saeimas balsojums par grozījumiem likumā

Šāds balsojums pamatojas uz acīmredzami aklu dzīšanos pēc viena “Zaļās” enerģētikas mērķa, neievērojot ne citu deputātu pamatoto viedokli, apkārtējās vides un iedzīvotāju reālās vajadzības un vēlmes.

Vēja parki PRET valsts aizsardzību

Valsts aizsardzība tiek uzraudzīta gan sauszemes telpā gan gaisa telpā, izmantojot radiolokatoru sistēmas. Pēc zaļā kursa straujās sākuma 2024.gada janvārī, aizsākās bažas arī par apdraudēto valsts aizsardzību dēļ augto vēja turbīnu atrašanās radaru tiešās darbības zonā.

Lai atvieglotu ar vēja parku būvniecību saistīto saskaņošanas procesu, Aizsardzības ministrija (AM) izstrādāja Latvijas teritorijas karti, kas iedalīta trīs sektoros:

1. Zaļā zona – teritorijā, kur vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma, un ne­pieciešams tikai Aizsar­dzī­bas ministrijas saskaņojums;

2. Dzeltenā zona – teritorija, kurā vēja parku būvniecība ir izvērtējama, taču uzņēmējam būs jārēķinās ar kompensējošiem risinājumiem, piemēram, jaunu radaru iegādi;

3. Sarkanā zona – teritorija, kur vēja parku būvniecība nav iespējama, jo tā būtiski traucē valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.

Avots: AM izstrādātā karte vēja parka attīstītājiem

Pat pāris simtu turbīnu izvietojums Latvijas teritorijā, jo īpaši austrumu pierobežā, atsevišķos rietumu piekrastes un Latvijas centrālajos apgabalos radītu būtisku paredzamo negatīvo ietekmi Nacionālo bruņoto spēku spējām veikt gaisa telpas novērošanu un kontroli, kā arī agro brīdināšanu militāra apdraudējuma gadījumā. [1]

Pat pāris simtu turbīnu izvietojums Latvijas teritorijā, rietumu piekrastes apgabalos radītu būtisku paredzamo negatīvo ietekmi Nacionālo bruņoto spēku spējām veikt gaisa telpas novērošanu un kontroli.

Kompensējošo mehānismu izbūve – papildus radaru sistēma – ir dārga un tai būtu jābūt izstrādātāju atbildībai nodrošināt šādu sistēmu izbūvi, taču 2024. gada 14. oktobrī valdība ir atbalstījusi lēmumu piešķirt papildu finansējumu prioritātei “Papildu radaru iegāde vēja parku attīstībai”, tādējādi paredzams, ka, attīstot vēja parkus papildu kompensācijas no vēja parku attīstītājiem papildu radaru iegādei nebūs nepieciešamas. [2]

Avots: Publicētā jaunā karte, kurā atšķiras tikai krāsu kods

Kaut kā pēkšņi viss saliekas – vajag vēja parku, valdība piešķir finansējumu.

Kaut kā pēkšņi viss saliekas – vajag vēja parku, valdība piešķir finansējumu. Bet kāpēc par nodokļu maksātāju naudu, ja iedzīvotāji šos parkus nevēlas savu māju tuvumā?

Avots: TV Kurzeme sižets par pieņemto lēmumu

No augstāk aprakstītā sanāk, ka privāti uzņēmēji vēloties izbūvēt vēja parkus lūdz AM samaksāt par kompensējošajiem mehānismiem. Bet iepriekš taču bija paredzēts, ka to darīs izstrādātāji.

Meži mūsu bagātība. Vai joprojām?

Avots: Piejūras mežs

Mežs ir Latvijas pamatekosistēma, taču mūsdienās Latvijā dabiski meži praktiski nav saglabājušies, jo visus mežus skārusi cilvēka darbība. Meža ekosistēmu aizsardzībai veido īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kā arī izdala ES aizsargājamos biotopus un dabiskos meža biotopus. Aizsargājamie meži kopā veido ap 28 %, bet mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti 13,2 % no visu mežu platības.[1]

Mežs ir Latvijas pamatekosistēma, taču mūsdienās Latvijā dabiski meži praktiski nav saglabājušies (..)

Avots: Mežu teritorijas Latvijā

Mežos ir liela sugu daudzveidība. Apmēram puse no Latvijā ligzdojošo putnu sugām ir meža putni. Mežos sastopamas Eiropai un pasaulei nozīmīgu putnu populācijas. [1] It īpaši vecie meži ir ļoti vērtīgas dzīvotnes. Vecie meži ir svarīgi klimata kontekstā. Tie ilgi aug, līdz ar to savā ilgajā augšanas laikā tie ir uzkrājuši ļoti daudz oglekļa. Kā mēs zinām, tas ir svarīgs elements, runājot par klimata pārmaiņām. Ja mēs vecos mežus nocērtam, tad lielais oglekļa apjoms aiziet atpakaļ atmosfērā un jauni meži to vēl ilgi nevarēs piesaistīt atpakaļ. [2]

Apmēram puse no Latvijā ligzdojošo putnu sugām ir meža putni.

Provokatīvi raksti apliecina, ka situācija Latvijā ar mežiem uzlabojas, saucot mežu aizstāvjus par “zaļajiem histēriķiem”, jo pēc viņu teiktā pašlaik meži klāj 54,7% Latvijas zemes, salīdzinājumā ar 25.2% teritorijas 1929.gadā. Gadsimta laikā Latvijas mežu teritorijas ir dubultojušās apgādājot planētu ar skābekli un palielinot oglekļa dioksīda absorbciju. [2]

Runājot par mežu platību, ir jāpatur prātā, ka pēc oficiālās statistikas tajā skaitās arī izcirtumi.

Mani pārsteidza šis fakts, jo apkārtnē ir plaši izcirtumu lauki. Taču ir vērts atcerēties divas lietas. Runājot par mežu platību, ir jāpatur prātā, ka pēc oficiālās statistikas tajā skaitās arī izcirtumi. Respektīvi, jūs varat nocirst līdz pēdējam kokam Latvijā, bet mežu platība [statistikas datos] no tā nesamazinātos ne par vienu kvadrātmetru. Tādējādi mežu platība ir tukšs rādītājs. [3]

Pozitīvs pavērsiens notika šī gada 8. aprīlī, kad Satversmes tiesa nolēma, ka Zemkopības ministrijas daudzus gadus spītīgi virzītie grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredzēja galvenās cirtes caurmēra samazināšanu (t.i., atļauju kailcirtē nocirst tievākus kokus), neatbilst Satversmes 115. pantam (Satversmes tiesas spriedums lasāms šeit). Taču neskatoties uz to tā pati ministrija turpinās virzīt būtiskus grozījumus meža apsaimniekošanas regulējumā (konkrēti – Noteikumos par koku ciršanu mežā un Meža inventarizācijas noteikumos), negaidot pamatnostādņu izstrādi un neveicot nekādu grozījumu ietekmes uz vidi novērtējumu. [4]

Avots: Latvijas valsts meži – kailcirtes

2021. gadā Komisija pieņēma jaunu ES Meža stratēģiju 2030. gadam, kas ir viena no Eiropas zaļā kursa pamatiniciatīvām un ir izveidota, balstoties uz ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Meža stratēģija palīdzēs sasniegt ES bioloģiskās daudzveidības mērķus, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 % līdz 2030. gadam un panākt klimatneitralitātilīdz 2050. gadam. Tajā ir atzīta mežu centrālā un daudzfunkcionālā loma, kā arī visu mežsaimniecības nozares ieinteresēto personu un visas meža resursu vērtības ķēdes devums ilgtspējīgas un klimatneitrālas ekonomikas izveidē līdz 2050. gadam un lauku kopienu dzīvīguma un pārticības saglabāšanā.

Un tad atjaunojamās enerģijas vilnis arī vēlas panākt klimatneitralitāti meža zemēs uzstādot vēja ģeneratorus. Vienas vēja turbīnas uzstādīšanai saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējumu datiem, nepieciešamas izcirst aptuveni 1.5-2.6ha meža, neskaitot ceļu infrastruktūru, kuras izbūvei nepieciešamas milzīgas meža teritorijas. Bet kā lai panāk, ka to drīkst darīt, ja Eiropas Regula nosaka pretējo?

Avots: Vēja ģeneratoru infrastruktūras izbūve mežā Vācijā [Privāts arhīvs]

2024.gada 12.novembrī Latvijas valdība pieņēma grozījumi MK noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, nosakot, ka mežu teritorijās vairs nebūs nepieciešams teritorijas plānojumā noteikt īpašu indeksētu teritoriju vēja parku attīstībai. Tas nozīmē atvieglot vēja turbīnu uzstādīšanu un līdz ar to grandiozu meža platību izciršanu vēja parku izstrādātājiem.

Vēl jo vairāk, valsts izvirzījusi mērķi nodrošināt enerģētisko neatkarību, enerģētikas politiku pārorientējot uz atjaunīgajiem energoresursiem, kas sevī ietver arī vēja parku attīstību, atsevišķs regulējums vēja parkiem ar jaudu virs 50 MW paredz iespēju neizstrādāt lokālplānojumu, nosakot tiem nacionālo interešu objekta statusu – teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai. [5]

Tas nozīmē atvieglot vēja turbīnu uzstādīšanu un līdz ar to grandiozu meža platību izciršanu vēja parku izstrādātājiem.

Visu iepriekš aprakstīto apkopojot:

  1. Mežs ir vērtīga ekosistēma, ko aizsargā Eiropas regula, lai nodrošinātu klimatneitralitāti;
  2. Valdība atvieglo vēja parku būvniecību, lai būvētu vēja parkus un izcirstu mežus, lai nodrošinātu klimatneitralitāti;
  3. Nacionālais interešu objekts nozīmē dabas resursu aizsardzību.

Mežs ir tik ļoti vajadzīgs un tik traucējošs vienlaicīgi. Vai valstij joprojām mežs ir vērtība, vai tomēr traucēklis?

“Gribu dzīvot blakus vēja ģeneratoram!” Un tu?

Vairākās intervijās politiķi un vēja parku izstrādātāji publiskajās apspriešanās ir minējuši, ka vēlas vēja parku blakus savām mājām.

Mūsu kopiena pielaikoja Rīgai vēja ģeneratorus. Šis ir reāla izmēra modelis.

Vēja parku izstrādātāji, neskatoties uz pasaules pētījumiem un reāliem mērījumiem apgalvo:

  • ietekmes uz cilvēka veselību nav;
  • ietekmes uz nekustamā īpašuma vērtību nav;
  • ietekmes uz ainavu nav;
  • ietekmes uz putniem nav;

Tiek solīts, ka tuvu esošās kopienas saņems kompensāciju.

Piesakies vēja ģeneratoram pie vēja parku izstrādātajiem!

Visu laiku diskotēka – jeb mirgošanas efekts no vēja ģeneratoriem

Latvijā šobrīd nav normatīvo aktu, kas limitētu pieļaujamo mirgošanas efekta ietekmes laiku, bet tas neatbrīvo vēja turbīnu parku izstrādātājus no atbildības veikt kvalitatīvu mirgošanas efekta novērtējumu uz cilvēka veselību. Mirgošanas ietekme tiek definēta kā traucējošs faktors.

Avots: Ēna no vēja turbīnas

Pētījumā norādīts, ka dēļ turbīnas rotācijas izraisītā mirgošanas efekta tuvu dzīvojošo iedzīvotājiem pasliktinās psihoemocionālais stāvoklis un pieaug aizkaitinājums.

Vislielākā mirgošanas ietekme ir novērojama valsts reģionos ar lielu saulaino dienu skaitu. No kartes redzams, ka Latvijas rietumu daļa un īpaši piejūra ir ar visvairāk saulainajām dienām, taču šis reģions ir arī vispieprasītākais vēja parku izstrādātājiem, kas nozīmē, ka turbīnu radītais mirgošanas efekts ir maksimālais šajā reģionā.

Avots: Vidējais saules spīdēšanas ilgums

Ietekmes uz vidi novērtējumā ir nepieciešams veikt mirgošanas ietekmes modelēšanu, taču šādā modelēšanā kā vienīgais parametrs ir saulaino dienu skaits, ne atšķirīgos gadalaikos reālais saules augstums. Rudens un ziemas mēnešos saules augstums radīs ēnas, kas 2-2.5 reizes pārsniegs vasaras saulaino dienu ēnas.

Modelēšanas rezultātu neatbilstība reālajiem apstākļiem ir vairākkārt pierādīta jau esošo vēja parku tuvumā, kad kustīgās ēnas no maza izmēra vēja ģeneratoriem sniedzas pat 2 kilometru attālumā.

Mirgošanas efekts ir atkarīgs arī no atstarošanās efekta. Atstarošanās ir gaismas efekts, ko rada gaismas staru atstarošanās no vēja elektrostacijas rotora lāpstiņām (gaismas zibšņi). Atstarošanās ietekme uz cilvēku veselību līdzinās mirgošanas efekta ietekmei, taču nav izstrādāta vienota metodoloģija ietekmes apjoma un ilguma skaitliskai novērtēšanai. Lai samazinātu iespējamo ietekmi, jāpievērš uzmanība vēja ģeneratoru krāsas un virsmas apdares materiāla izvēlei. Tā piemēram, pusmatēta vai matēta stacijas spārnu krāsa būtiski samazina gaismas atstarošanos.

Mirgošanas efekta ierobežošanai izstrādātāji min vēja turbīnu programmēšanu, kas noteiktos diennakts laikos apstāsies, lai neradītu šādu efektu, taču Latvijā nav noteikts mehānisms ziņošanai par traucējošu vēja parku.

Visefektīvāk mirgošanas efektu uz tuvākajām iedzīvotāju apdzīvotajām teritorijām samazina turbīnu augstumam atbilstošs attālums no dzīvojamām mājām, tā, piemēram, mirgošanas efekta dēļ Anglijā tas ir 10x turbīnu augstums.